Intervija ar Tari 2023. gada 9. jūlijs, Rīga.
Norbis: Cik tu esi veca pašlaik?
Tari: Ja nemaldos 37.
Norbis: Cik ilgi aptuveni tu esi kink kopienās vai interesējies par to, praktizē? apmēram?
Tari: Nu, šobrīd es pilnīgi noteikti nekādā veidā vairs neesmu. Bet manos pierakstos ir, ka es kaut kādā ziņā jau zināju un interesējos par kinku nopietnāk no 27 gadu vecuma. Un kad man palika 30, burtiski tai pašā mēnesī, kad man palika 30, es arī sāku organizēt munchus, ko mēs saucām par kafijošanām. Bet man ir arī… Ir kaut kādi mēģinājumi, kaut kāda interese arī bijusi krietni ātrāk, it īpaši ar vienu partneri 24 gadu vecumā. Bet tas bija gana toksiski, neapdomīgi, neinformēti. Nu, basically, ja mēs runājam par safe, sane, consensual, neviena no daļām tur nebija. Un tad es kādu brīdi to pametu un tad, jā nopietnāk pie intereses pie tā atgriezos 27 gadu vecumā.
Norbis: Tad, kad tu sāki organizēt munchus, tas bija akacī…1
Tari: Jā.
Norbis: Varbūt tu vari pastāstīt savus iespaidus par akaci?
Tari: Jebal… Pirmām kārtām, lai arī es esmu ļoti kritiska par akaci un cilvēkiem tajā, man ir ļoti jāuzslavē to, ka vispār vieta eksistē un tā ir tieši latviešu centrēta vieta, kas eksistē, nevis kaut kur ASV portāls. Tādā ziņā tas bija labi un tur tiešām arī vairāki jauki un forši cilvēki un tā ir diezgan arī uzņēmība nu vienkārši to vietu uzturēt un turēt pie dzīvības. Bet tajā pašā laikā tur tā izpratne par to, kas ir kinks, un kā vajadzētu uzturēt kaut kādu sabiedrības grupas vidi, dzīvajā vai elektroniski, un kādas vērības ir jāatbalsta, un tā, tas bija diezgan liela nesakritība, jo lai arī es savos… cik es tu sāku, nezinu, kaut jādos, jā 27, 28, drīzāk 28 gadu vecumā kaut kad sāku, tur piereģistrējos un pabiju, tad ir tāds.. nu.. Lai arī es nebiju tik, tik jauna vairs, mani ļoti, ļoti izteikti liberastiskie uzskati, un tas ne vienmēr saskanēja ar to, kāda tur valdīja noskaņa. Tas viens. Un otrs ir tas, ka tas nav nekas unikāls, bet tas ir supernogurdinoši un subperbesīgi, bet kad piereģistrējas kāda sieviete tajā portālā, viņa burtiski tiek apbērta ar ziņām no vīriešiem ar piedāvājumiem visādiem, un tai pašā laikā šie piedāvājumi ne vienmēr ir izglītotākie, interesantākie, vai cieņpilnākie. Un burtiski es atceros vienu vai divus, trīs varbūt piedāvājumus, kas likās puslīdz interesanti un puslīdz cieņpilni. Un tajā pašā laikā tur arī par to izglītotības daļu arī bija jautājumi, jo man arī tieši sejā bija pateikts, ka es pateicu, ka “Hei, šitas nebija labi! Tu sarunāji randiņu un tad neieradies un yada, yada un ka vairāk iespējas nebūs” un tas fucking vecis tiešā tekstā man saka, ka “Hei, bet tu esi subby type, tu gribi pakļauties. Tu esi pakļāvīgais, tu gribi pakļauties” Un man ir tāds, like, tas ir tik ļoti pretrunā ar jebko, ka a) submisīvie tipi ir jāciena. b) tev ir pienākumi no savas puses, kā dominantam un trešais ir tas, ka pirms nav nodibinātas abpusēji piekrītošas attiecības, nav nekādas varas dinamikas tajā, ka es esmu pakļāvīgā un tu esi domly type. Man nav jāklausa tikai tāpēc, ka tu esi domly type. Man nav jāpakļaujas tikai tāpēc, ka es esmu subby type. Un… nu jā vārdu sakot attieksme un cilvēku… kā lai saka, morāles latiņas vecums bija gana kaitinošs.
Norbis: Turpinot par akaci vēl, vai tu atceries kādus cilvēkus, personāžus? Kaut kādi iespaidi?
Tari: Es tajā laikā ļoti daudz arī komunicēju ar Alfy un principā tas ir arī viens no tiem galvenajiem cilvēkiem, piesaistes cilvēkiem arī bija kopienā. Tālāk mēs eksperimentējām ar virvēm, kur es biju modele un viņa darīja virves, kur viņa ļoti, ļoti izauga, kas ir vienkārši.. nu tiešām amazing. Viņa viens tāds cilvēks. Norbis, ar kuru es te runāju. Un viņš bija viens no jēdzīguma balsīm tajā akacī. Un viņam mēdza pārmest filosofiskumu un vairāk domāšanu par kinku, nekā runāšanu par kinku, bet vismaz tas rezultējās jēdzīgās darbībās un skaidrā morālā stājā. Vēl man ir vairāk atmiņas un pārstāsti, nekā es par šiem cilvēkiem atceros, bet bija tas viens vecais pāris, kuri sapazinās kinkā un bija… Maisiņš?
Norbis: Un Vanilla
Tari: Vo! Maisiņš un Vanilla. Un es tikai vienā.. Es Maisiņu satiku laikam kādas divas reizes kafijošanā un Vanillu es neatceros, vai vispār satiku, bet viņi vienkārši ir tas pāris, kas liekas bija tādi… Nu, viņi bija jau pilnīgi noteikti vecāka paaudze, bet viņi ļoti atstāja tādu wholesome iespaidu, un varbūt tur arī pie vainas ir atstāsts, ka šos cilvēkus nemaz nemaz neiepazinu. Bet jā, tas ir tāds tiešām tā wholesome pāra iespaids, ka viņi tur bija un darbojās, un viņi bija aktīvi kopienas biedri. Tiesa gan tad, kad es sāku vairāk aktīvi darboties, viņi vairs nebija tik aktīvi biedri un Latvijas kopiena pastāvēja krietni senāk, pirms es tur ierados. Un tad vienmēr esošs uz vietas bija Vara69, kad es biju kopienā, viņš joprojām bija gana aktīvs, nāca uz pasākumiem un tā. Mazliet dīvains cilvēciņš, bet kopumā man liekas gana foršs un jauks. Viņam ir arī ārkārtīgi burvīga sieva, nu tā.. ārkārtīgi burvīga sieva, kur es nevarēju saprast, cik viņa ļoti bija kinkā un cik nē, bet viņa man arī ļoti burvīgu iespaidu atstāja. Nu… viņi, kā pāris bija vairākos kinka pasākumos, ballītēs. Un tad ir vairāki cilvēki, kurus es neesmu satikusi, vai arī esmu satikusi gana reti, nu tur vienreiz vai kaut ko, lai es viņus atcerētos. Pilnīgi noteikti Birch4fem es laikam neesmu satikusi, un kaut kas vēl. Vēl arī noteikti var pieminēt kā viņu… Nightwatch? Nē.
Norbis: Administrators? Nightmare?
Tari: Nē, Nigtmare nē. Ā, jā, tāds arī eksistēja, bet nē. Šitais te puisis, aptuveni mana vecuma. Mana vecuma, jaunāks, es nezinu.
Norbis: Viņš ar auklām sāka nodarboties…
Tari: Jā, jā, jā.
Norbis: Nighthour.
Tari: Nighthour, vo, vo, vo, Nighthour! Jā, viņš arī kaut kad tur kādā brīdī parādījās. Kaut kā tā. Ā! [Personas vārds rediģēts]2! Kā viņu sauc? Jebal, tas duraks. Man par viņu nav baigi labu tekstu, ko teikt.
Norbis: Atgriežoties pie munčiem, tu sāki organizēt… Izskatās, cik tālu es zinu to Latvijas kinka vēsturi, tās bija pirmās tādas ļoti regulārās tikšanās. Kā, ja tu atceries, tev radās doma, ka tādus vajag un aptuveni kāds tas process sākumā bija? 3
Tari: Es sāku mančus organizēt 2016. gada janvārī un tas process, kā tas bija, bija ļoti gana smieklīgs. Es kaut kādu brīdi apgrozījos akacī un tur komunicēju un tad dažiem cilvēkiem radās doma, ka vajag sanākšanu vai kādu pasākumu. Un es vēl biju gana jauns cilvēks kopienā, es nebiju tur iestabilizējusies un tamlīdzīgi, bet bija ļoti daudz atbildības mētāšana – kuram tad vajadzētu taisīt to pasākumu. Principā runas bija tādas: “Jā, vajag pacelt pasākumu, vajag sanākšanu, jā, vajag sanākšanu… Mhm, jā, vajag, vajag.” Un neviens neuzņemas atbildību un mēģināja pat atbildību piespēlēt vienam šķirtam pārim, kuri vairs nav kopā, lai.. Hei, viņi taisa šito pasākumu, kas bija ļoti smieklīgi. Ok, ne visi zināja, ka viņi ir jau šķirts pāris, bet vienkārši…Nu, come on! Nu neviens vienkārši negribēja uzņemties to atbildību, ka hei, reku jā, es sataisīšu pasākumu. Un es vienkārši vienā brīdī nolēmu tāda, ok! Labi, reku šitais un šitais datums, tā un tā vieta un davai tiekamies, ja kādam iebildumi, lai organizē pats vai kaut kādu… Es neatceros kādu tekstu es tur pieliku, bet es atceros, man jau bija tāda bez maz vai sagaidīšana, kritikas sagaidīšana, ka kaut kas nebūs labi un yadda, yadda. Un man bija tāds “pohuj, ja neviens negrib organizēt, ok rekur ir, sataisīšu pasākumu, lai kaut kas notiek. Ja kādam nepatīk, lai dara labāk.” Un, jā. Pirmais pasākums bija ļoti jauks un tad uzreiz gribējās arī nākamo. Bet tur biežāk bija pagrūti, bet tajā pašā laikā, reizi mēnesī ir labs variants, kā tikties. Un vēl viena sīka detaļa, kas man iepatikās ir tas, ka es pilnīgi, pilnīgi netīšām pirmo pasākumu uztaisīju… Starptautiskā perversuļu diena, nē. Kaut kāda kink related starptautiska diena ar tekstu, ka viens no saukļiem ir “Perverts wear purple” 4 un biju tieši uzvilkusi ļoti košu, smuku lillā topiņu un tā ir viena no tām lietām, kur vienkārši sakrīt perfekti un tas bija ļoti, ļoti smieklīgi tādā ziņā un es par šo, ka tā ir tā diena uzzināju pēc tam tikai, un tas bija ļoti smieklīgi.
Norbis: Manči tradicionāli bija ceturtdienās, mēneša pirmā ceturtdiena man šķiet?
Tari: Laikam jā, es vairs neatceros.
Norbis: Cik es saprotu un paskatījos, pirmie pāris vai pirmais laikam bija Alā.
Tari: Nē. Es aizmirsu, kā viņu sauca, bet tā iestāde, kas bija pirms Alķīmiķa, Lāčplēša ielā. Alā esot bijis kaut kad, kaut kāda sanākšana, pirms es biju aktīva. Tur esot bijis kaut kas, bet tas ir pirms manis. Manis organizētais pirmais mančš bija tajā Alķīmiķa vietā, viņai bija kaut kāds absolūti banāls alus vietas nosaukums. Un es neatceros, pirmais vai pāris pirmie bija tur, tad pārcēlās uz Bruklinu un tad pārcēlās uz Ļeņingradu, un tad Ļeņingrada no savas vietas nobeidzās un es arī beidzu taisīt kafijošanas. Un pa vidu vēl pāris reizes ir bijis, it īpaši vasarā, terasēs. Bija Pārdaugavā viena tējas terase un tējas vieta, kuru es vairs neatceros, kā sauc, bet tur bija ļoti jauki. Tur mēs esam tusējuši gan terasē, gan iekštelpās. Mēs vēl esam bijuši terasē, kas ir vērmanes dārzā. Un šobrīd tas ir viss, ko es atceros, man liekas neko citu īpaši nav bijis.
Norbis: Kamēr tu organizēju mančus, bija arī kovids.
Tari: Bija? Es nezinu. Ā, jā bija kaut kad. Es tad vēl biju, jā, jā, kaut kas tāds bija. Nu jā, tad manči nenotika, un laikam es mēģināju kaut ko attālināti, bet es nedomāju, ka tas bija baigi veiksmīgi. Jā, principā varētu arī teikt, ka kovids iesāka manu aiziešanu no kink kopienas. Ne tā, ka ar kovidu es aizgāju, bet kovida laikā radās tādas… Nu jā kaut kādi pirmie iedīgļi tam.
Norbis: Vai tev pašai ir kaut kas, ko tu vēl gribētu pieminēt, pastāstīt vai kaut kas, ko es neesmu pajautājis, aspekti, ko tu atceries par…
Tari: Varbūt tas ir mazāk par Latvijas kopienu, bet manuprāt tas ir ārkārtīgi būtiski par sākšanu kinkā vispār, ir tas, ka es atceros savu pirmo strugglu, it īpaši pēc tām, pēc neveiksmīga mēģinājuma savā ziņā divdesmit četru gadu vecumā, pēc tam man bija ļoti daudz pārdomu un tādas nesapratnes ar to, ka nav… No vienas puses it kā bija tā informācija, it īpaši, ja angliski lasa, bet latviski nebija vispār informācijas. Un no otras puses, ja es būtu uzreiz iegājusi akacī, tajā Latvijas kopienā, man būtu ļoti daudz, daudz nedrošāk, nekā, ka es biju ļoti piesardzīga, un es kādu diezgan ilgu laiku slapstījos pa fetlaifu un lasīju viņu kinky and popular rakstus, kur, jā ar gadiem var pamanīt, ka ieraksti atkārtojas un viņi ir banāli un basic, bet tajā laikā tas bija ļoti… Nu kaut kā ar laiku tie kinky and popular5 raksti man ar laiku ieborēja to, ka pakļāvīgais tips ne obligāti uzreiz pakļaujas tikai tāpēc, ka domly tips tā saka. Ka tā ir vienošanās, abpusēji līdzvērtīga vienošanās. Ka man nav jādara lietas, kuras es negribu, ja es tā negribu. Tikai tāpēc, ka domly tips tā saka. Un jā, es savu ceļojumu sāku ļoti, ļoti no pakļāvīgās puses. Un tad … Jā, ka šī te izpratne, noteikumi, kas ir saprātīgā kinkā, viņi ir savā ziņā ļoti neintuitīvi, ļoti pretrunā ar uzaugšanas pieredzi, vismaz Latvijā, normālā sabiedrībā nekas tur īpaši ekstra. Jā, mans upbringing ir diezgan basic, varētu gandrīz pat teikt, nekas tāds super ekstra. Varbūt trauma šur, vai kaut kas tur, vecāki, ne vecāki, omītes, ne omītes, bet nu tāds. Tā audzināšana Latvijā, it īpaši pret meitenēm vai pakļāvīgajiem tipiem, ir tāda ļoti… Nu klausa tāpēc, ka tā saku, aptuveni. Un ja, šīs te varas dinamikas pārtulko uz pieaugušo varas dinamikām, uz kink dinamikām, tad tas rada ļoti neintuitīvu sajūtu par BDSM, ka nav jāklausa tikai tāpēc, ka saka. Vispirms jāvienojas, kas ir tās lietas, kam klausīs. Un var pēc tam vienoties, ka klausīs kaut nepatīk, bet savā ziņā par to ir jāvienojas. Un tas bija diezgan liels maindfaks tam tikt pāri un to pārveidot savā smadzenē, un es zinu, ka pieredzējuši kinksteri tajā laikā man burtiski ir teikuši, ka “kinky and popular ir baigais sūds, viņi visu laiku atkārto un tā”. Bet tajā pašā laikā kinky and popular ir.. Nu beidzot ar laiku un ar to, ka to atkārto, un to, cik ļoti arī vecie teica “ā, jā tas ir basic sūds” ar to tekstu. Tas man arī ieborēja, ka jā, tas ir basic sūds, ka ir konsents. Un Latvijā nav konsenta apzinīga sabiedrība, un nebija arī desmit gadus atpakaļ. Vēl jo vairāk nebija desmit gadus atpakaļ. Un arī tie cilvēki, kas bija akacī, bieži vien viņi nebija tādi ļoti konsent apzinīgi. Un tad kinky and popular palīdzēja un palīdzēja arī mans pirmais sadists, ar kuru es komunicēju, pirms iegāju akacī. Un tad, kad es iegāju akacī un saņemu šo te lielo gūzmu ar vīriešu vēstulēm, ka viņi tur baigie domlīši un tagad es te viņiem klausīšu un viņi baigo pieredzi piedāvās, tas jau bija tāds, nu, tanī brīdī es biju gudrāka jau. Bet es nedomāju, ka daudziem cilvēkiem šī te piesardzība vai vēlme lasīt informāciju kamēr aiziet līdz smadzenēm bija, it īpaši tajā laikā, jo var atkārtot latviski informācijas nav. Man liekas joprojām nav, nezinu neesmu meklējusi, varbūt tagad ir vairāk, bet tajā laikā pilnīgi noteikti nebija, un kaut kādā brīdī man radās ideja “o jā, būtu forši šo informāciju uztaisīt un apkopot un ielikt latviski” bet no manas puses tas nekad nenotika, jo tam vajag karotes6 savā ziņā. Bet vismaz kafijošanas un satikšanās dzīvē un mazliet pārvērtēšana, ka akacis nav pati foršākā vide, ja skatās uz konsenta kultūru un izteikumiem, kas attiecas uz konsenta kultūru, tad jā tas bija tāds arī ļoti jauks brīdis, ka liekas, ka “hei, reku mēs varam izaugt un veidot labāku gan šo konsent kultūru, gan izpratni par kinku”. Jo no otras puses mani absolūti fascinēja tas kinkā un BDSM, ka ir tā konsenta kultūra, ir komunicēšanas kultūra, ir atklāta vienošanās kultūra, nevis kā es jau pieminēju, nezinošie stāsta, ka jāpakļaujas tikai tāpēc, ka tu esi pakļāvīgais tips, nu kas ir pilnīgs bullšits. Safe, Sane and Consensual man vienmēr licies ļoti labs virziens, kurā censties. Jo, nu nekad nevar garantēt, garantēt, ka tas būs safe, sane and consensual, bet tas ir tāds, tā kā trajektorija, kurā virzīties, ir ļoti labi un ļoti perfekti ietverts termins. Un jā, tur bija daudz, daudz fascinējošā un tamlīdzīgi, bet jā, es teiktu, ka Latvijas kinku kultūras pagātne ir interesanta. Un jā, un arī zinot par, pat ne zinot. Dzirdot atstāstus par dažiem cilvēkiem, kuri bija vairāk kopienā vai kuri teicās, ka ir kinksteri, bet nebija aktīvajā kopienā un komunikacijā ar pārējiem kinksteriem. Un šādi cilvēki ir darījuši daudz sūdīgu lietu. Un jā, manas atmiņas par kopienu, kurā es ienācu tajā laikā bija gan “hei, te ir ļoti daudz potenciāla”, gan arī ar laiku es pamanīju arvien vairāk un vairāk tumšas iezīmes. Pat tās, kuras bija paslēptas.
- http://bdsmriver.ucoz.lv/ ↩︎
- Personvārds rediģēts dēļ privātuma. ↩︎
↩︎- https://en.wikipedia.org/wiki/International_Fetish_Day ↩︎
- https://fetlife.com/explore ↩︎
- “nav karotes” nozīmē, ka cilvēkam nav enerģijas kaut ko izdarīt. https://en.wikipedia.org/wiki/Spoon_theory ↩︎